Gudrības grāmata, kuras fragmentu dzirdējām pirmajā lasījumā, mums stāsta par taisnīgo, kas tiek vajāts, – viņa klātbūtne vien ir traucējoša bezdievjiem. Bezdievis šeit raksturots kā tas, kurš apspiež nabago, kuram nav līdzcietības pret atraitni un kurš neizrāda cieņu sirmgalvim. (sal. 2, 17–20) Bezdievis uzskata, ka viņa spēks ir taisnīguma norma. Pakļaut trauslākos, lietot spēku dažādās izpausmēs, uzspiest domāšanas veidu, ideoloģiju, diskursu no pārākuma pozīcijām, izmantot vardarbību vai represijas, lai liktu noliekties tiem, kas ar savu ikdienas rīcību – godīgu, vienkāršu, neatlaidīgu un izpalīdzīgu – parāda, ka ir iespējama cita pasaule, cita sabiedrība. Bezdievim nepietiek ar to, ka tas var darīt, ko vien tīk, un ļauties savām kaprīzēm; viņš negrib, ka citi, darot labu, atmasko viņa rīcību. Bezdievī ļaunums vienmēr cenšas iznīcināt labo.

Pirms 75 gadiem šī nācija pieredzēja Viļņas geto galīgo sagrāvi. Tā bija kulminācija tūkstošiem ebreju iznīcināšanai, kura bija aizsākusies pirms diviem gadiem. Kā tas lasāms Gudrības grāmatā, ebreju tauta ir gājusi cauri apvainojumiem un mokām. Pieminēsim šos laikus un lūgsim Kungam atpazīšanas dāvanu, lai mēs laikus spētu atklāt ikvienu šādas postošas attieksmes iedīgli, ikvienu noskaņu sabiedrībā, kas dara nejūtīgu sirdi paaudzēm, kuras nav to visu pieredzējušas un kuras varētu sekot tādām sirēnu vilinošajām dziesmām.

Jēzus Evaņģēlijā mums atgādina par kādu kārdinājumu, no kura mums jāuzmanās ar īpašu modrību, un tā ir raizēšanās par to, lai mēs būtu pirmie, lai izceltos citu vidū, –raizēšanās, kura var iemājot ikviena cilvēka sirdī. Cik gan reižu kāda tauta nav iedomājusies, ka ir pārāka par citām, ka tai ir vairāk tiesību un lielākas privilēģijas, kuras jāsargā vai jāiegūst ar spēku! Kādu pretlīdzekli piedāvā Jēzus, kad šādas tieksmes parādās mūsu sirdī un sabiedrības vai kādas valsts mentalitātē? Ieņemt pēdējo vietu starp visiem un kalpot visiem; būt tur, kur neviens nevēlas iet, kur nekas nenotiek, atrasties visattālākajā nostūrī un kalpot, radot telpu, kur satikties ar pašiem pēdējiem, ar tiem, kas no sabiedrības ir izstumti. Ja vara izšķirtos par to, ja mēs ļautu Kristus Evaņģēlijam iesniegties mūsu dzīves dziļumos, tad solidaritātes globalizācija patiešām būtu realitāte. “Kamēr pasaulē, it īpaši dažās zemēs, no jauna izceļas kari un sadursmes dažādās formās, mēs, kristieši, uzstājam uz priekšlikumu atzīt otru, dziedēt ievainojumus, celt tiltus, saliedēt attiecības un savstarpēji palīdzēt “nest citam cita nastas” (Gal 6, 2)” (Evangelii gaudium, 67).

Šeit, Lietuvā, atrodas Krustu kalns, kur tūkstošiem cilvēku gadsimtu gaitā ir uzstādījuši krusta zīmi. Aicinu jūs laikā, kad lūdzamies lūgšanu “Kunga eņģelis”, lūgt, lai Marija mums palīdz novietot mūsu kalpošanas un pašaizliedzības krustu tur, kur esam vajadzīgi, – kalnā, kur dzīvo pēdējie, kur nepieciešama smalkjūtīga uzmanība pret atstumtajiem, pret minoritātēm, lai attālinātu no mūsu vides un kultūras iespēju iznīcināt otru, izstumt, turpināt atmest tos, kuri traucē un sagādā neērtības.

Jēzus nostāda centrā mazo, noliek viņu vienādā attālumā no visiem, šādi mūs visus provocējot atbildēt. Atceroties Marijas jāvārdu, lūgsim, lai viņa mūsu “jā” dara dāsnu un auglīgu, kāds bija viņas “jā”.

Angelus Domini…

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis”

Dārgie brāļi un māsas!

Vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktos prezidentes kundzei un citām Lietuvas Republikas amatpersonām, kā arī bīskapiem un viņu līdzstrādniekiem par šīs vizītes sagatavošanu. Tāpat izsaku pateicību visiem, kas šajā sakarībā daudzējādi snieguši savu ieguldījumu, arī ar lūgšanu.

Šajās dienās īpaši domāju par ebreju kopienu. Šopēcpusdien lūgšos pie pieminekļa, kas veltīts Viļņas geto upuriem, jo šodien aprit 75. gadadiena kopš geto iznīcināšanas. Lai Visaugstais svētī dialogu un kopējos centienus taisnīguma un miera labā!

Labu svētdienu! Labu pusdienu maltīti! Gražaus sekmadienio! Skaniu pietu!